Venecuēlas kaimiņiem masveida migrācija rada ekonomiskas izmaksas un ieguvumus

no Starptautiskā Valūtas fonda

— šī ieraksta autors ir Emilio Fernandess Korudžedo un Džeimss Gvadžardo

Pasaulē jaunākā migrācijas krīze risinās Latīņamerikā, kur Venecuēlas ekonomikas sabrukums un bezprecedenta humanitārā krīze ir izraisījusi emigrācijas vilni uz kaimiņvalstīm. Lai gan šīs valstis sniedz noderīgu atbalstu migrantiem daudzās jomās, lielas migrācijas plūsmas ir sasprindzinājušas sabiedriskos pakalpojumus un darba tirgus šajās valstīs.

Saskaņā ar Atbilde venecuēliešiem, kas ir kopīga Starptautiskās Migrācijas organizācijas un UNHCR platforma, kopējais Venecuēlu pametušo migrantu skaits 4.6. gada novembrī sasniedza aptuveni 2019 miljonus, no kuriem aptuveni 3.8 miljoni apmetās Latīņamerikā un Karību jūras reģionā.

Venecuēlas migrācija potenciāli var palielināt IKP pieaugumu uzņemošajās valstīs.

Ja nav skaidri redzams krīzes beigas un pieaugošā sociālā spriedze visā reģionā, kā Latīņamerikas valdības var vislabāk izstrādāt koordinētu reakciju, kas kalpo bēgļu vajadzībām, vienlaikus aizsargājot viņu pilsoņus un ekonomiku? Šī līdzsvara panākšana būs ļoti svarīga, taču arī potenciāli izdevīga.

Mūsu jaunākais pētniecība konstatē, ka Venecuēlas migrācija potenciāli var palielināt IKP pieaugumu uzņemošajās valstīs par 0.1 līdz 0.3 procentpunktiem laika posmā no 2017. līdz 2030. gadam. Politika, tostarp lielāks atbalsts izglītībai un integrācijai darbaspēkā, varētu palīdzēt migrantiem atrast labāk atalgotu darbu un galu galā palīdzēt palielināt izaugsmes perspektīvas valstīm, kas uzņem migrantus.

Krīze un izceļošana

Kopš krīzes sākuma Venecuēlas 31 miljona iedzīvotāju dzīves apstākļi ir būtiski pasliktinājušies. Galējā nabadzība pieauga no 10 procentiem iedzīvotāju 2014. gadā līdz 85 procentiem 2018. gadā. Un nopietns pārtikas un medikamentu trūkums joprojām vajā iedzīvotājus.

Sliktāko situāciju pasliktina ekonomiskās aktivitātes straujais kritums, kas laika posmā no 65. līdz 2013. gadam ir samazinājies par aptuveni 2019 procentiem. To noteica naftas ieguves straujš kritums, apstākļu pasliktināšanās citās nozarēs un plaši izplatīti elektrības padeves pārtraukumi.

Tikmēr hiperinflācija turpinās nemitīgi, ikmēneša cenas pieaugot par aptuveni 100 procentiem, konkurējot ar citām vēsturiskām hiperinflācijas epizodēm.

Saskaroties ar šiem skarbajiem dzīves un ekonomiskajiem apstākļiem, migranti bēg no Venecuēlas un apmetas uz dzīvi kaimiņvalstīs.

Vislielāko daļu saņēmusi Kolumbija, tai seko Peru, Ekvadora, Čīle un Brazīlija. Migrācijas plūsmas uz dažām Karību jūras reģiona un Centrālamerikas valstīm ir bijušas vēl lielākas salīdzinājumā ar to vietējo iedzīvotāju skaitu, lai gan absolūtos skaitļos tās ir mazākas.

Pamatojoties uz pašreizējām tendencēm, mūsu pētījumi prognozē, ka 10. gadā kopējais migrantu skaits varētu sasniegt 2023 miljonus, lai gan ar šo skaitli ir daudz neskaidrību. Ja tas tiks realizēts, Venecuēlas masveida migrācija apsteigtu pagātnes bēgļu krīzes, piemēram, Sīriju 2010. gados vai Afganistānu 1980. gados.

Reģionālā ietekme

Ko šāda mēroga izceļošana nozīmē reģionam? Paredzams, ka lielo migrācijas plūsmu ietekme no Venecuēlas radīs tūlītēju spiedienu uz fiskālajiem izdevumiem un darba tirgiem saņēmējvalstīs, taču laika gaitā tās veicinās arī lielāku ekonomikas izaugsmi.

Ņemot vērā budžeta spiedienu, saņēmējvalstis sniedz noderīgu atbalstu migrantiem humānās palīdzības, pamata veselības aprūpes, izglītības, izglītības titulu apstiprināšanas un darba meklēšanas veidā.

Izmantojot detalizētus Kolumbijas datus par katru no šīm kategorijām, aplēses liecina, ka valsts izdevumi, kas saistīti ar pieaugošo migrantu skaitu, Kolumbijā līdz 0.6. gadam varētu sasniegt aptuveni 2023 procentus no IKP, Ekvadorā un Peru – 0.3 procentus un Čīlē – 0.1 procentus.

Kopējā ietekme uz fiskālo deficītu būtu mazāka par to, ko radītu lielāki izdevumi, jo, paplašinoties ekonomikai, pieaugtu arī nodokļu ieņēmumi.

Paredzams, ka laika gaitā reālā IKP pieaugums palielināsies, palielinoties darbaspēka lielumam un prasmēm, jo ​​daudziem Venecuēlas migrantiem ir salīdzinoši augsts izglītības un prasmju līmenis. Tādi faktori kā valoda un kultūra var arī palīdzēt migrantiem no Venecuēlas vieglāk integrēties Latīņamerikas reģionālajā ekonomikā salīdzinājumā ar citām nesenajām migrācijas epizodēm. Darbaspēka paplašināšanās radītu arī lielākas investīcijas.

Tomēr tuvākajā laikā migrantu pieplūdums atkarībā no ieplūdes ātruma un mēroga var radīt spiedienu uz darba tirgiem, lai tos absorbētu, pārvietotu daļu vietējo darbinieku un palielinātu neformalitāti.

Ņemot vērā migrantu vecumu, lielumu un prasmju līmeni, kā arī to, ka lielākā daļa ir ieņēmuši mazkvalificētus darbus neformālajā sektorā, tiek lēsts, ka Venecuēlas migrācija saņēmējvalstīs palielinās IKP pieaugumu par 0.1 līdz 0.3 procentu punktiem laikā. 2017. – 2030. gads.

Izaugsmes ietekme varētu būt lielāka un tūlītēja, ja migranti varēs atrast savam izglītības līmenim atbilstošu darbu — pāreju, ko var atvieglot politikas.

Politikas izaicinājumi

Galvenais izaicinājums politikas veidotājiem reģionā ir, kā pārvaldīt pāreju laikā, kad to ekonomika ir palēninājusies un daudzām valstīm ir jāsamazina savi fiskālie deficīti.

Tuvākajā laikā atvieglojot migrantu integrāciju vietējā darba tirgū un atvieglojot viņu profesionālo nosaukumu apstiprināšanas vai uzņēmumu dibināšanas procesu, tiktu palielināta ietekme uz izaugsmi un samazinātu vajadzību pēc valsts atbalsta.

Daudzpusēji būtu jāapsver starptautiskā sadarbība, lai palīdzētu galvenajiem Venecuēlas migrantu saņēmējiem segt migrantu palīdzības izmaksas. Atsevišķas valsts darbības pret migrantiem, piemēram, robežu ierobežojumi, var sarežģīt situāciju citiem partneriem, norādot uz nepieciešamību pēc reģionālākas pieejas.

Raugoties tālākā nākotnē, izglītības un veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana migrantiem būs galvenais, lai nodrošinātu, ka viņi dzīvo ilgi un produktīvi, lai gūtu labumu ne tikai sev, bet arī ekonomikai, kurā viņi dzīvo.

avots

https://blogs.imf.org/2019/11/21/for-venezuelas-neighbors-mass-migration-brings-economic-costs-and-benefits/

Atruna

Izteiktie viedokļi ir autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo SVF un tā valdes uzskatus.