Eiro krīze: galvenie fakti un prognozes

autors Eliots Morss

Jau vairāk nekā gadu reti ir bijusi diena bez virsraksta par jaunu eiro krīzi. Situācijas pamati ir pavisam vienkārši. Tālāk es tos izklāstu kopā ar manu skatījumu uz to, kur tas viss novedīs.

Eiro valstis

Eiro (€) kā naudu izmanto 22 valstīs: Andorā, Austrijā, Beļģijā, Kiprā, Igaunijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Kosovā, Luksemburgā, Maltā, Monako, Melnkalnē, Nīderlandē, Portugālē, Sanmarīno, Slovākija, Slovēnija un Spānija un Vatikāns. Monetāro politiku visām eiro valstīm veido eiro centrālā banka.

Būtiskākā eiro dalībnieka īpašība ir tā, ka jums nav centrālās bankas, kas drukātu naudu “kad jums tā ir vajadzīga”. Ja beigsies eiro, viss, ko vari darīt, ir mēģināt tos aizņemties. Ko nozīmē “beigties eiro”? Valstī var pietrūkt eiro, ja preču un pakalpojumu imports pastāvīgi pārsniedz eksportu. Valdībai var pietrūkt eiro, ja tās izdevumi ilgāku laiku pārsniedz ieņēmumus.

Tekošais konts

Tekošais konts ir labs aizstājējs valsts importa/eksporta bilancei. Tekošā konta deficīta dati par eiro valstīm ar nopietnām finanšu problēmām atspoguļoti 1. tabulā. Šie trūkumi nav tikai problēma attiecībās ar pārējo pasauli. Tekošā konta deficīts nozīmē eiro aizplūšanu no valsts, kas savukārt nozīmē iekšzemes naudas piedāvājuma (eiro) samazināšanos. Tā kā apgrozībā ir mazāk naudas, pieaugs iekšzemes procentu likmes, tādējādi samazinot kopējo pieprasījumu. Bažas rada Portugāles un Grieķijas deficīts. Šāda apjoma deficīts nav noturīgs. Viņi vienkārši pērk no pārējās pasaules vairāk, nekā var atļauties.

Valdības deficīts

Tiek parādīts eiro valstu valdības deficīts, kas saskaras ar nopietnām finanšu problēmām

Tagad apsveriet Grieķiju, Īriju, Portugāli un Spāniju. Visām trim šīm valstīm faktiski ir “beigusies nauda” tādā nozīmē, ka to kredītreitingi ir kritušies un aizņemšanās ir kļuvusi ļoti dārga. Līdz ar to pirmie trīs ir iesaistījušies SVF īstenotajās taupības programmās, kas prasa valsts budžeta deficīta samazināšanu. Un Spānija, cerot izvairīties no šādas programmas, pieliek pūles, lai pati samazinātu valsts budžeta deficītu.

3. tabulā norādīti SVF noteiktie deficīta mērķi pirmajās trīs valstīs kopā ar Spānijas mērķiem.

Bezdarba ietekme

Raugoties nākotnē, ir jādomā, vai šīs četras valstis var saglabāt savas taupības programmas, ņemot vērā radušos bezdarba pieaugumu. SVF ir veicis visplašāko pētījumu par stimulu pakešu ietekmi. Tajā secināts, ka fiskālā konsolidācija 1% apmērā no IKP rada bezdarba līmeņa pieaugumu par ,3 procentu punktiem.1

Izmantojot šo SVF aplēsi, es ģenerēju bezdarba ietekmi, kas izriet no 3. tabulā norādītajiem deficīta samazināšanas mērķiem. 4. tabulā, izmantojot 2010. gada bezdarba rādītājus, es novērtēju, kas notiek ar bezdarbu, kas izriet tikai no valsts budžeta deficīta samazināšanas. 

Protams, valsts budžeta deficīta samazināšana nav vienīgais faktors, kas ietekmē bezdarba līmeni. Taču, ja šajās valstīs būs maz pierādījumu par izaugsmi, šo ietekmi nevar ignorēt. Un manā skatījumā tie nebūs politiski pieņemami.

Šķiet arī, ka SVF ir nepietiekami novērtējis Grieķijas un Īrijas taupības programmu negatīvo ietekmi uz IKP un bezdarbu. 5. tabulā ir salīdzinātas SVF aplēses par IKP pieaugumu un bezdarba līmeni, kas veiktas 2010. gada oktobra Pasaules ekonomikas perspektīvā, ar faktiskajiem rezultātiem. Visos gadījumos viss ir izrādījies sliktāk, nekā prognozēts.

Ko darīt, ja Spānijai nepieciešama glābšana?

SVF/eirozonas īpašais fonds ir kapitalizēts 440 miljardu eiro apmērā. Grieķijas (110 miljardi eiro), Īrijas (90 miljardi eiro) un Portugāles (78 miljardi eiro) glābšanas programmas atstāj 162 miljardus eiro, un tiek runāts par lielu papildu piemaksu Grieķijai. Spānijas programmai būtu nepieciešami vēl 500 miljardi eiro. Pietiek teica.

Prognozes

Grieķijā, Īrijā, Portugālē un Spānijā ir pietiekami slikti. Bet tie pasliktināsies, jo palielināsies bezdarba līmenis un cilvēki arvien biežāk izies ielās.

Vācieši un Eiropas Centrālā banka ir vienisprātis, ka Grieķijas parāds ir jāsamazina. Vācieši vēlas mainīt parāda nosacījumus (daļēja saistību nepildīšana?), kamēr Centrālā banka cer, ka parādu varēs pārcelt un pagarināt, kad pienāks termiņš.

Ir arī citas lietas, par kurām vācieši un holandieši nav apmierināti. Tomēr viņiem ir jāuztraucas par savām "vājām māsām", jo viņu pilsoņiem un iestādēm ir ieguldījumi tajās.

Tikmēr 6. tabulā norādītas “vājo māsu” finansējuma vajadzības nākamo divu gadu laikā. Kurš vēlas nopirkt savu parādu? Būs interesants un bīstams laiks.

Saistītie raksti

Eiropas pielāgošanās skarbā politika  autors Maikls Petiss 

Globālās varas sadrumstalotība autors Eliots Morss

Vai Eiropa saskarsies ar saistību nepildīšanu?  autors Maikls Petiss

Shell spēles beigas?  autors Dirks Ehnts

Finanšu reforma — ko mēs iegūstam? autors Eliots Morss (plkst Morss Global Finance)

Kāpēc Islande balsoja "pret"  autors Maikls Hadsons

Īss globālo impēriju pārskats autors Eliots Morss

Vai ECB cīnās ar pareizo ļaunumu īstajā laikā?  autors Dirks Ehnts  

Eliots Morss ir plaša pieredze starptautiskajās finansēs un ekonomikā. Viņam ir doktora grāds. Džona Hopkinsa universitātes politekonomikā un mācījis Mičiganas Universitātē, Hārvardā, Bostonas Universitātē, Brandeisā un Palermo Universitātē Buenosairesā. Savas karjeras laikā viņš strādāja Fiskālo lietu departamentā SVF ar norīkojumiem vairāk nekā 45 valstīs. Turklāt Elliott bija princips uzņēmumā, kas kļuva par lielāko USAID (Amerikas Savienoto Valstu Starptautiskās attīstības aģentūras) līgumslēdzēju un līdzdibināja (un bija prezidents) Āzijas un Klusā okeāna valstu grupā ar investīcijām Kambodžā, Ķīnā un Mjanmā. Viņš ir līdzautors septiņām grāmatām un publicējis vairāk nekā 50 profesionālu žurnālu rakstus. Eliots raksta savā emuārā Morss globālās finanses.

Skatiet Elliota Morsa rakstus emuārā Analysis